Tirgus pasaka priekšā, kas jādara
Saldus sākumskolas jaunās sporta zāles dzelzs konstrukcijas top tepat Saldū, Dzirnavu ielā, SIA “Magma“.
Augusta sākumā uzņēmumam bija 15. dzimšanas diena un bilancē – daudzas Saldū un rajonā jaunuzceltās ēkas, kam metāla skelets tapis tieši šeit.
Vēl pirms dažiem gadiem uzņēmuma vadītājs Jurijs Mihejevs teica – pildām jebkuru pasūtījumu! Šobrīd viņš mazliet koriģē savus vārdus: varam izdarīt daudz ko, bet galvenokārt ražojam metāla konstrukcijas celtniecībai.
“Pēdējos gados celtniecība strauji attīstās, un būvē ražošanas ēkas, tirdzniecības centrus, noliktavas, kam vajadzīgas šādas konstrukcijas,” viņš paskaidro. ““Magmai” ir viss nepieciešamais, lai tās gatavotu, – gan pietiekami plašs angārs, gan telferi smago materiālu pārvietošanai, gan smagajam transportam ērta atrašanās vieta. Un, ja ir perspektīva nozare, kur attīstīties, būtu avantūra sākt ražot kaut ko citu. Kaut gan līdz šim neesam saņēmuši nevienu pasūtījumu, kas mums būtu izrādījies par sarežģītu.”
Ražotnē strādā septiņi darbinieki. Tāpat kā daudzi citi darba devēji, arī J. Mihejevs nenoliedz, ka labus speciālistus nav viegli atrast. Tikai trīs darbinieki palikuši kopš uzņēmuma dibināšanas, viņi jau pensijas gados. Jaunos strādāt ir jāiemāca.
“Pats stāvu pie rasējumiem un stāstu, kā tie lasāmi, kā no tiem uzzināt, kāda veida konstrukcijas gatavojamas. Jo ātrāk iemācu, jo labāk. Ir normāli, ka metālapstrādē darbinieki saprot rasējumus. Kad gatavojām dažādus citus izstrādājumus, reizēm bija pat vienkāršāk. Piemēram, kokapstrādes darbgalds – liekas sarežģīts? Bet, ja ir paraugs priekšā, tad visu var redzēt un izpētīt, kāda ass, kāds gultnis… Māju taču neviens neatnesīs, lai būtu, no kā noskatīties, tāpēc jāstrādā arī ar galvu.”
Kaut gan “Magma” ir labi pazīstama celtniecības uzņēmumiem gan Saldū, gan Rīgā un kaimiņrajonos, jo pa kādam kopīgam darbam šajos gados bijis, pasūtījumus nesaņem tādēļ vien, ka bijusi laba sadarbība. Galvenais kritērijs, izvēloties konstrukciju ražotāju, ir izdevīgākā cena. Būvnieki parasti uzzina izmaksas vairākos metālapstrādes uzņēmumos, pirms izlemj, kam pasūtīt. “Esam konkurētspējīgi, jo mums vienmēr ir, ko darīt. Negribu lielīties un teikt, ka pasūtītāji rindā stāv. Nevar stāvēt rindā, jo celtniecībā nav laika gaidīt! Tāpēc darba izpildes termiņi arī mums ir ļoti svarīgi. Tagad pat, sākumskolas sporta zālei konstrukcijas ražojot, piegādātājs laikus neatveda noteikta veida metālu. Bija jānokavē vesela nedēļa. Nervozēju es, nervozēja Raivo (Raivo Puķe vada SIA RRP, kas būvē sporta zāli. – D.M.), jo arī viņam ir saspringts darba grafiks.
Tādēļ vienmēr ir kārtīgi jāplāno – cik ilgs laiks būs vajadzīgs pasūtījuma izpildei, kad varēs ķerties pie nākamā. Ja būvnieks nevar gaidīt – neko darīt, jāmeklē cits konstrukciju ražotājs,” par ikdienu stāsta Jurijs Mihejevs. Bet ražotājam jāriskē, ka pēc līguma noslēgšanas varētu celties resursu cenas, un galu galā darbs būs izdarīts labākajā gadījumā “pa nullēm”. Arī tā šajos gados ir bijis, bet – tā esot tikai pašu problēma.
Uzņēmumam ir paplašināšanās plāni, taču par to pagaidām stāstīt vēl negribot. Vispirms – lai izdodas. Vai “Magma” pretendē uz Eiropas naudu? “Nē, man liekas, ka par daudz riska, par daudz papīru un papildu izdevumu,” uzņēmuma vadītājs ir noraidošs. Bet fondu un investīciju programmu nauda galu galā arī līdz viņiem nonākot – dažādu pasūtījumu veidā, jo šādu veidu finansējumi bieži tiek izmantoti tieši celtniecībai.
Otrdiena, 28. aug., 2007. Daina Marcinkus
http://sz.lv/lv/raksti/ekonomika/rupnieciba/r/20696-tirgus-pasaka-prieksa-kas-jadara
Klienti ir viņu labākā reklāma
Pirms vairāk nekā 10 gadiem biju svarīga notikuma aculieciniece – diviem pirmajiem privātuzņēmumiem – SIA “Silva” un SIA “Magma” – tika pasniegtas privatizācijas apliecības.
Vēlāk dzima daudzi citi un arī iznīka ne mazums, bet “Magma”, neliela privātfirma, strādā arī šodien.
Pasūtījumus sekmē daudzu gadu iestrāde
Kā klājas “Magmai” – jautāju tās īpašniekam JURIJAM MIHEJEVAM. Pirms atbildēt, viņš izvizināja nelielā lokā pa Saldu.
“Lūk, te redzams mūsu darbs, un te. Un pie šī veikala. Un, lūk, tās kāpnes, un šie vārti, režģi, balsti, stabiņi… Un pat ūdens notekcauruļu aizsargstieņi pie redakcijas ēkas – mūsu metinātāju darbs.”
Līdzās gaļas pārstrādes uzņēmumam “Ardeks” top jaunbūve. Tai metāla konstrukcijas gatavojuši “Magmas” strādnieki. Ja būtu izbraukuši vēl kādu līkumiņu pa citām ielām, “Magmas” padarītā uzskaitījumu varētu turpināt, un tas ne tuvu nebūtu viss, bet tikai no āra redzamā daļa. Ne mazāk firmas darba daudzviet ir veikalu, uzņēmumu, iestāžu telpās. Un, lai arī uzņēmuma īpašnieks apgalvo, ka nav iespējams īpaši plānot, kas notiks nākamajā un aiznākamajā mēnesī, jau tagad krājas pieteikumi, un ir pilnīgi skaids, ka, piemēram, janvārī darba netrūks.
” Pat ja pasūtījums ir neliels, piemēram, režģi, nevienu prom neraidām,” uzsver “Magmas” īpašnieks.
“Daudzos uzņēmumos Saldū strādā metinātāji. Remontē tehniku, darbgaldus. Bet viņi nevar izpildīt tik apjomīgus pasūtījumus, kādus veicam mēs. Mums ir telferi, darbgaldi. Atkarībā no sezonas mainās strādājošo skaits. Vasarā, kad darba vairāk, arī strādnieku vairāk.”
Saldū nav otra šāda profila uzņēmuma, tādēļ “Magma” ir pasargāta no konkurences. Tomēr radniecīgas lielas firmas ir Grobiņā, Rīgā. Šīm firmām ir pasūtījumi visā valsti. Ja būvfirmas vēlas metāla konstrukcijas, tad “Magmai” dažkārt nākas konkurēt arī ar šīm firmām.
“Firmas, kuras uzvarējušas būvdarbu konkursā, metāla konstrukcijas nereti pasūta pie mums. Patlaban, piemēram, SIA “Visu” strādā Kuldīgā, un mēs tai nodrošinām metāla konstrukcijas. Mūsu strādnieki piedalīsies būvmontāžā. Esam strādājuši arī būvobjektos citur Latvijā. Vienulaik bija daudz pasūtījumu “Az – Inter” firmai. Kad celtniecības firma uzvarējusi konkursā, gan tai, gan arī mums jāizpilda darbs noteiktā termiņā. Ja būvfirma kādu iemeslu dēļ darbus iekavējusi, mums īsā laikā jāveic ļoti daudz. Novembrī pārstrādājām vairāk nekā 30 tonnu metāla.”
Bija kā izmēģinājuma trusīši
Vaicāju, kāds bija uzņēmuma pastāvēšanas sākums, un Jurijs Mihejevs saka: ļoti grūts. “Magma” savulaik tika dibināta “Lauktehnikas” nestandarta iekārtu cehā. Padomju laikā cehā strādājuši 30 metinātāji, un mēnesī dažādos izstrādājumos pārtapa vairāk nekā 300 tonnu metāla.
“Kad izlēmām atdalīties no lielās “Lauktehnikas”, valstī un arī uzņēmumā bija ļoti bēdīgs periods. Nebija vairs valsts plāna, uzņēmums nespēja nodrošināt pietiekami darba, jo ekonomikā viss vecais bruka, juka un pārmainījās. Daudzi ceha strādnieki rakstīja atlūgumu un meklēja darbu citur, jo algas bija pavisam niecīgas. “Lauktehnikas” vadītājs Freibergs mudināja, lai atdalāmies no kopējās sistēmas un kļūstam par paraugu citiem. Bijām savā ziņā eksperimenta trusīši, bet patiesībā man nebija ne mazākās nojausmas, ar ko iesākt un kas notiks. Izveidojām SIA un visu, kas tika nodots mūsu rīcībā, vairākos gados atpirkām. Pērn arī privatizējām zemi. Tā bija dīvaina izjūta – būt pirmajiem, kuriem atļauts privatizēt.
No 94. līdz 96. gadam daudziem uzņēmumiem klājās ļoti grūti, mēs nebijām izņēmums. Pasūtījumu un naudas bija maz, ziemā vispār bijām bez darba. Ne vienmēr pasūtījumi bija finansiāli izdevīgi, tomēr tos apņēmās veikt kaut vai tādēļ, lai nodrošinātu metinātājiem darbu, saglabātu uzņēmumu. Vai varēju atteikties no neizdevīgiem pasūtījumiem? Tolaik nē. Būtu atteicis vienreiz, otrreiz, par mani jau runātu – nav vērts pie viņa iet, “Magmā” to nedara…
Vēlāk ieguvām lielāku pasūtījumu Ventspils sporta pilij, kur strādāja vēl vairākas firmas. Tā bija pirmā reize, kad jāgatavo lielas metāla konstrukcijas. “Lauktehnikas” laikā nekas tamlīdzīgs nebija jādara. Paveicām visu labi. Kad citas firmas montāžas brigāde mūsu gatavotās konstrukcijas lika kopā, brīnījās, ka mūsu darbs tik precīzs. Viņi kopš padomju laika bija raduši, ka nekad nekas nav precīzi samontējams. Kopš tās reizes iepaticies sagatavot lielas būvkonstrukcijas pat vairāk nekā sīkas detaļas, kas prasa daudz laika un ir darbietilpīgas.”
Jurijs Mihejevs atceras, ka pirmajos patstāvīgā darba gados bijuši arī ļoti specifiski pasūtījumi. Tolaik daudzos pagastos sāka darbu nelieli gateri, bet tiem nebija ne iekārtu, ne pietiekami līdzekļu, lai iegādātos jaunas, rūpnīcās gatavotas. Pirmos darbgaldus pasūtīja “Magmā”. Gadā bija jāuztaisa aptuveni 100 darbgaldu gateriem. Darbgaldi nebija tik jaudīgi un smalki kā importa, taču krietni lētāki. Tieši “Magmā” ražotie darbgaldi ļāva gateriem nopelnīt sākumkapitālu, lai iegādātos labākas iekārtas.
“No grūtajiem sākuma gadiem metinātājiem saglabājušies atmiņā periodi, kad nav darba. Pat tad, kad būtu jāpieņem papildu strādnieki, metinātāji ar mieru visu darīt paši – skrūvēt, tīrīt metālu, krāsot, kas it kā metinātājam nav jādara -, lai tikai nebūtu jāpieņem vēl kāds. Joprojām ir bailes, ka ziemā var nebūt darba. Tās cilvēkos iesēdušas ļoti spēcīgi.”
Strādā vietējam tirgum un eksportam
“Šoziem darba pietiek. Pārstrādājam gan krāsaino, gan parasto metālu. Patlaban gatavojam arī kāpnes privātmājai, metāla konstrukcijas skolai Kuldīgā. Vēl jāpabeidz “Ardeka” būvkonstrukcijas. Metinām arī mašīnas. Visbiežāk pie mums atbrauc metināt meža tehniku, kurai jāiztur liela slodze un slikts ceļš.
Jau ilgu laiku sadarbojamies ar norvēģu uzņēmumiem “Norplast”, “Akinor”, “Libra”. Piemēram, “Libra” komplektē izstrādājumus kuģu būves uzņēmumiem. Pērn un aizpērn bija lieli šīs firmas pasūtījumi – dažādu profilu cinkotas metāla detaļas.”
Jurijs Mihejevs atzīst, ka ārzemniekiem ir izdevīgi pasūtīt metālizstrādājumus Latvijā, jo te daudz lētāk nekā Norvēģijā labi veic pasūtījumu. Tomēr lētums ir tikai šķietams.
“Norvēģi reiz piedāvāja mums pasūtījumu, mēs izstādājām aprēķinus, cik tas maksā, bet izrādījās, ka Ķīnā to pašu izgatavo vēl lētāk, un mēs pasūtījumu neieguvām. Taču, man liekas, pienāks laiks, kad Norvēģijā izrēķinās, ka Latvija tuvāk, un griezīsies pie mums. Bet vietējā būvniecība ir un būs, mēs tai būsim vajadzīgi.
Pasūtījumus paši speciāli nemeklējam. Firmas zina, ko mēs varam un ko darām, un uzmeklē mūs. Klienti ir mūsu labākā reklāma – kuriem jau esam ko izgatavojuši, iesaka citiem. Tādēļ pie mums braukuši ne tikai no Kurzemes, bet arī no Rīgas, Jūrmalas, Ogres. Salīdzinājumā ar laiku pirms septiņiem, astoņiem gadiem, tagad saimnieciskā dzīve kļuvusi rosīgāka, to jūt arī Saldū – attīstās būvniecība, tātad metālapstrādātājiem ir darbs.”
Ir jau nojauta, kad un kam jānotiek. Norvēģu firmā drīz būtu jāpabeidz iepriekš izgatavoto izstrādājumu montēšana, tas nozīmē, ka pasūtīs nākamos.
Paņem, kad jāmontē
Saldeniekiem vietējais metālizstrādājumu izgatavotājs ir īpaši izdevīgs. Te noteiktā termiņā pasūtījums ir gatavs, un būvfirmai nav nepieciešams visu tūlīt vest uz objektu, kur dažviet metāla konstrukcijām pat nav piemērotas uzglabāšanas vietas. Tādēļ atstāj glabāšanā “Magmai” un aizved montēšanai tikai to, kas attiecīgajā celtniecības stadijā vajadzīgs.
Jurijs Mihejevs min interesantu salīdzinājumu. Nestandartu iekārtu ceha laikā laukums pie tā bija pilns ar izejvielām. Augstās grēdās sakrauts 500 – 700 un pat vairāk tonnu materiālu. Kādu laiku viņš, apvienojot amatus, bijis noliktavas pārzinis, un dažreiz bijis grūti atrast, kur noteikta metāla loksnes iekrautas. Tagad tādu situāciju grūti iedomāties. “Lauktehnikas” periodā no alumīnija gatavojuši piena rezervuārus, mēnesī pārstrādājuši 10 tonnas alumīnija. Jurijs daudzumu pārrēķina šī laika cenās un noelšas vien: milzīga summa, kādu tagad par izejmateriālu nevarētu atļauties samaksāt.
Metāls kļūst aizvien dārgāks. Šogad šī iemesla dēļ vairākkārt nācies mainīt cenu. Nākamgad elektrības cenu kāpumam neizbēgami sekos cenu celšanās visam, kļūs dārgāki gan izejmateriāli, gan viss, kas nepieciešams metālapstrādei.
Jurijs Mihejevs lepojas, ka visi viņa firmas metinātāji ieguvuši Eiropas Savienības sertifikātus. Tie gan nav obligāta prasība, taču, ja uzņēmums vēlas iegūt būvfirmu pasūtījumus, jārēķinās, ka ir tādas, kurām ļoti svarīga izpildītāja kvalifikācija. Tā vispirms jāapliecina ar dokumentiem, pēc tam – ar tiem atbilstošu darbu.
Sestdiena, 27. dec., 2003. Tamāra Kļaviņa
( http://sz.lv/lv/raksti/ekonomika/rupnieciba/r/8853-klienti-ir-vinu-labaka-reklama)